19. gadsimta otrajā pusē latvieši sāka apzināties savu tautību. Šajā laikā aktivizējās latviešu tautas kultūras dzīve un izglītība, nostiprinājās saimnieciskā dzīve. Latvieši ieguva izglītību Tērbatas (tagadējās Tartu), Maskavas, Pēterburgas augstskolās. Veidojās pirmā latviešu inteliģences paaudze.

Šo laiku dēvē par latviešu tautas nacionālo atmodu. Par latviešu pirmo atmodu var uzskatīt periodu apmēram no 1848. gada līdz 1870. gadam.

Nozīmīgākie nacionālās atmodas darbinieki ir Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns, Atis Kronvalds, Rihards Tomsons u.c. Viņus dēvē par jaunlatviešiem, savukārt pirmo latviešu nacionālās atmodas kustību sauc par jaunlatviešu kustību.